Ulbrokas bibliotēkas lasītāju ekskursija uz Dienvidigauniju kopā ar folkloristi Janīnu Kursīti mūs zīmīgi aizved uz Tartu Eiropas pilsētu - "Pa latviešu pēdām Tērbatā". "Latviešu grāmatai 500-gades" gadā arī mums lasīšanas un grāmatniecības stāsts ir nozīmīgs ar grāmatu un rakstīto vārdu latviešu valodā. Katra pēda Tartu kopš 19. gadsimta otras puses ir latviešu apcerēta, izstaigāta, apdzejota. Dižgaru kalves vieta, kur iegūt pašapziņu un to paturēt. Slavenajā Tērbatas Universitātē mācījušies vai visi jaunlatvieši - Juris Alunāns, Kronvaldu Atis, Krišjānis Barons u.c., vēlāku gadu dižgari – Eduards Veidenbaums, Kārlis Mīlenbahs, Jānis Endzelīns, Aleksandrs Grīns, Zentas Mauriņas tēvs Roberts Mauriņš…. 20. gadsimta otrajā pusē studente ir arī Janīna Kursīte. Var šķist mazliet dīvaini, ka cara Aleksandra I laikos Tērbatas Universitāti beiguši vairāk latviešu nekā igauņu. Tartu arī šobrīd ir izglītības metropole. 2025. gadā atzīmējam latviešu un igauņu grāmatniecības 500 gadi. Rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir nozīmīgs laiks, kuru cildinām, apbrīnojam un izdziedam dziesmās.

Turpinot stāstu par Latvijas un Igaunijas kopīgo - apmeklējam Latviešu strēlnieku un pirmā pasaules kara bēgļu Tartu Jāņa kapus, uz kapakmens plāksnes lasāms “180 latviešu strēlnieku pulku karavīru un 98 latvju bēgļu piemiņai 1915. - 1918.”

Īstens vēstures stāstu liecinieks ir Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu, kur radoši un patiesi interesanti muzeja ekspozīcijā tiek atklāta Igaunijas kultūra un tautas vēsture no mūsdienām līdz pat akmens laikmetam. Izejot cauri šim muzejam, ir iespēja ielūkoties igauņu ikdienas dzīvē dažādos laikmetos. Šķiet, ka muzejs ir dzīvs organisms – skaņas, gaismas, interaktīvie eksponāti padara tā apmeklējumu par aizraujošu pieredzi. Ar muzeja biļetes karti, iespējams tikt pie informācijas latviešu valodā un stāstiem līdzņemšanai. “Ēka ir optiska ilūzija ar ļoti bagātu arhitektūru un ekspozīciju kopumu”, šie vārdi ir jaunākā grupas dalībnieka, nupat beigušā vidusskolnieka, Artūra vērojums.

Tartu ir arī Igaunijas alus ražotnes dzimtene un alus pilsēta gandrīz jau 1000 gadus. Muzejs atrodas vecajā iesala tornī un aizved ceļojumā par pasaulē senāko dzērienu. Īpaši interesants eksponāts ir 150 gadus jūras dzelmē gulējusī A. Le Coq pudele, kas pārdzīvojusi kuģa avāriju un ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Arhitektūra, vēsture, latviešu nacionālās valodas un literatūras kustība, kultūrvide un kulinārais mantojums noslāņojas mūsu prātos. Starp iegūtajām atklāsmēm – jaušams intelekts, latviešu un igauņu pašlepnums, prieks un patīkami emocionālas sajūtas par jaunām zināšanām, novērtējot līdzcilvēku personīgo stāstījumu un nelielos pārsteigumus. Ilze Salnāja - Vervu dzīvo un strādā par gidu Tartu, pilsētā, kas ir Eiropas kultūras galvaspilsēta 2024.

Valkas novadpētniecības muzejā sastaptais pilsētas mērs Vents Armands Krauklis ar mums dziesmā un piederības stāstā par Valkas pilsētas vēsturi un neatkarības atjaunošanas stāstu, par sadarbību starp Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Mums par pārsteigumu šajā dienā muzejā arī Valkas novadnieka mākslinieka Jāņa Strupuļa dāvinājumu izstādes atklāšana. Palepojamies, ka pieminētais mākslinieks 2010. gadā zīmējis Stopiņu novada ģerboni.

Svētā Paula baznīca Tartu ir unikāla, jo tā ir vienīgā jūgendstila baznīca Igaunijā. Baznīcai ir nacionāli romantisks un ģeometrisks dizains un burvīgas ērģeles. Tikai mums tiek veltīts priekšnesums. Turklāt baznīca ir slavena ar diviem tērauda zvaniem, kas tika izgatavoti 1922. gadā Vācijā. Baznīcā ir kolumbārijs, kripta un grāmatnīca. Patiesi ir ar ko lepoties. Mūsu lepnums ir Janīna – prāts, saprāts un viedums. Cilvēks, kas nenogurstoši un par laimi spēj rakstīt grāmatas, iesaistīties ekspedīcijās un domubiedru grupējumos. Šajā gadā goda vietā “Kamolkoks” jeb apcere par ceļiem uz latviskumu. Akadēmiskais izdevums ir unikāla lasāmviela par vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā iepriekšējo gadsimtu kultūrā, vienlaikus ekspedīcija latviešu kultūras vēsturē. Emocionālai atmiņai noder jebkāds simbols, mums – bruņurupucis, kas atgādina saikni ar vēsturisko Stopiņu novadu un … atvērti ļaudis ar vēlmi zināt un gribu būt.

Valmieras vasaras teātra festivāla laikā esam arī Valmieras teātra jaunajā ēkā. 1923. gadā dibinātais teātris ir pilsētas svarīgākais kultūras centrs, par kuru teātra dvēsele Arnolds Osis zina stāstīt visai daudz – te iederas gan Pētera Lūča, Oļģerta Krodera, Māras Ķimeles laiks, gan rekonstruētās ēkas apskate. Evitas Ašeradenas un komandas veikums iepriecina. Skatiena attālumā satiekam režisoru Reini Suhanovu - jauks, atvērts un vienmēr darbībā. Jauno aktieru ansamblī mums zināma Gerda Embure, kas beigusi kokles klasi Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā. Prieks un paliekošas pēdas rodam it visur, lai turpinātu gūt latviešiem tik tuvās skatuves mākslas iespējas, nepazaudētu lasītrakstītprieku, novērtētu bibliotēku lomu un uzturētu grāmatīgu sabiedrību. Nākamā gada augustā lasītājiem plānota divu dienu ekskursija uz Dienvidkurzemi.

Daiga Brigmane,
Ulbrokas bibliotēkas vadītāja

Tartu Eiropas pilsēta 2024. Ulbrokas bibliotēkas lasītāju ekskursija uz Dienvidigauniju kopā ar folkloristi Janīnu Kursīti. "Latviešu grāmatai 500" - lasīšanas un grāmatniecības stāsts "Pa latviešu pēdām Tērbatā". 2025. gada 1.-2. augusts.